Latvijā varētu būtiski mainīties ierastā ēdiena piegādes kārtība. Saeimas deputāti ir sākuši nopietni vērtēt, kā ierobežot iespējas kurjeru platformām piesaistīt strādniekus no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā.
Ja šīs ieceres īstenosies, populārie piegādes dienesti varētu zaudēt ievērojamu daļu savu darbinieku, kas tieši ietekmēs to, cik ātri un vai vispār silta maltīte nonāks pie pasūtītāja namdurvīm.
Deputātu bažas par “pelēko zonu”
Pirmdien, 23. martā, Saeimā notika sēde, kurā uz sarunu bija izsaukti “Bolt” un “Wolt” vadītāji. Deputātus uztrauc tas, kas īsti notiek aiz lietotnes ekrāna. Ir radušās pamatotas aizdomas, ka daudzi kurjeri strādā nelegāli vai izmanto citu cilvēku profilus, lai apietu likumus.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Dombrava norādīja, ka pašreizējā sistēma faktiski ļauj trešo valstu pilsoņiem strādāt Latvijā pat tad, ja viņiem tam nav nekāda tiesiska pamata. Viņa ieskatā platformas šobrīd kalpo kā rīks, lai vienkārši apietu stingros imigrācijas noteikumus, un tas vairs netikšot pieļauts.
Piegādes platformu pārstāvji sēdē centās aizstāvēties. “Bolt Food” vadītājs Latvijā Jānis Rimicāns skaidroja, ka viņi pārbauda katru partnerkurjeru. Uzņēmums sekojot līdzi, lai visiem būtu uzturēšanās atļaujas un tiesības strādāt bez stundu ierobežojumiem. Tāpat visiem esot jābūt reģistrētiem Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Arī “Wolt” pārstāvis Mindaugs Litvinsks uzsvēra, ka lielākā daļa kurjeru nav viņu darbinieki tiešā nozīmē. Aptuveni 90% no viņiem sadarbojas kā pašnodarbinātas personas. Viņi strādā uz neatkarīgu līgumu pamata, un uzņēmums nodrošina tikai platformu, kurā klients atrod kurjeru.
Plānotie aizliegumi pašnodarbinātajiem
Deputātus šie skaidrojumi nepārliecināja. Viņuprāt, tieši pašnodarbinātā statuss ir tas “caurums” likumā, ko ārvalstnieki izmanto, lai nebūtu jāpilda prasības, kas attiecas uz parastiem darba ņēmējiem. Kad cilvēks strādā kā pašnodarbinātais, netiek stingri uzskaitītas darba stundas, un ir grūtāk kontrolēt, kurš tieši veic piegādi.
Tāpēc Saeimā tiek gatavoti grozījumi Imigrācijas likumā. Galvenā ideja ir pavisam vienkārša, bet skarba – aizliegt cilvēkiem no trešajām valstīm Latvijā reģistrēties kā pašnodarbinātajiem. Tas nozīmētu, ka tūkstošiem kurjeru, kuri šobrīd piegādā picas un burgerus, vairs nevarētu turpināt darbu šādā formātā.
Lai gan uzņēmēji brīdina, ka šādas reformas varētu paralizēt piegādes tirgu un kurjeru skaits krasi saruks, politiķi par to īpaši neuztraucas. Jānis Dombrava sēdes laikā pat izteicās, ka iedzīvotājiem būtu veselīgāk pašiem aiziet pakaļ savam ēdienam, nevis gaidīt, kad to atvedīs ārvalstnieks.
Šobrīd situācija ir tāda, ka Latvijā kopumā reģistrēti ap 8000 pārtikas kurjeru. Katrā no lielajām platformām (“Bolt” un “Wolt”) darbojas aptuveni pa 3000 cilvēku. No visiem šiem kurjeriem tikai puse ir Latvijas iedzīvotāji. Ja jaunie likuma grozījumi tiks pieņemti, darbu varētu zaudēt teju puse no visiem šobrīd redzamajiem kurjeriem uz ielām. Tas neizbēgami nozīmēs ilgāku gaidīšanas laiku vai pat situācijas, kad pasūtīt ēdienu uz mājām vairs nebūs iespējams.